Kleistu muiža

Kleistu muiža atrodas Rīgā, un tās vēsture rakstītajos avotos sākas 1638. gadā. Muižas galvenā ēka ir vienstāva koka guļbūve uz augstiem mūra pamatiem ar mansarda jumtu. Tās barokālo veidolu vēlāk papildināja klasicisma veranda ar diviem kolonnu pāriem un seklu frontonu. Pašreizējās ēkas celtniecību 1764. gadā pasūtīja Rīgas rātskungs Gothards fon Vegesaks. Muižas interjerā kādreiz atradās ar stuka rotājumiem klāti griesti, apgleznoti audumi, ādas mēbeles un Venēcijas un Nīderlandes spoguļi. Īpaši izcēlās ar kobaltzilu apakšglazūras krāsojumu rotāta podiņu krāsns. Kompleksā ietilpa arī krogs un nomnieku māja, bet 1844. gadā muižas zemi sadalīja četrās daļās. Muižas zeme pārsniedza 1300 hektārus un galvenokārt ietvēra pļavas, meža pudurus un mazapdzīvotu ainavu. 1924. gadā Kleistu teritoriju oficiāli pievienoja Rīgas pilsētai. Pēc Otrā pasaules kara ēkas nonāca Latvijas Zinātņu akadēmijas Mikrobioloģijas institūta pārziņā, bet vēlāk muižas namu pārvērta par dzīvokļiem. Blakus muižas ēkai aug ozols, kura apkārtmērs pārsniedz piecus metrus. Kleistu apkārtne stāsta par pārmaiņām: kādreizējās smilšu kāpas pēc kara pārtapa mežainā ainavā. Meža veidošanu vairāk nekā piecdesmit gadus vadīja Pēteris Kupšs, iesaistot arī vietējos skolēnus. Kleistu muiža ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ar baroka un klasicisma iezīmēm. Šeit vienuviet satiekas Rīgas lauku muižas vēsture, zinātnes iestāžu mantojums un meža ainava.